Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) publicē Latvijas makroekonomikas apskata piekto numuru, kuru sagatavojusi LKA Ekonomikas un monetāro jautājumu komiteja.

Latvijas makroekonomikas apskats Nr.5

LKA sagatavotajā kārtējā Makroekonomikas apskatā sniegts komentārs par Latvijas ekonomikas attīstību 2009.gada 1.ceturksnī, kā arī aplūkotas attīstības tendences līdz šī gada beigām un aprises tuvākajiem gadiem. Tiek secināts, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā ir bijusi ļoti strauja, ko būtiski padziļināja negaidīti lielais kritums attīstīto valstu ekonomikās. Visticamāk, ka krituma kulminācija tiks piedzīvota 1.pusgadā, taču lēnā ekonomikas un valsts funkciju restrukturizācija nespēs būtiski uzlabot situāciju tautsaimniecībā vēl pāris ceturkšņus. Bez jau minēt IKP krituma, šogad un nākamgad tiek prognozēts būtisks bezdarba un darba samaksas kritums. Būtiskas izmaiņas gaidāmas patēriņa cenu jomā, jo jau rudenī varēsim vērot deflāciju, bet šādas norises Latvijas tautsaimniecībā līdz šim nav bijušas novērotas. To, ka ekonomika var būt ļoti elastīga parāda maksājumu bilances kārtējā maksājumu konta nonākšana no dziļiem mīnusiem jau plusos ļoti īsā laikā.

Apskatā būtiska nozīme ir pievērsta nepieciešamībai turpināt restrukturizēt valsts pārvaldi un tautsaimniecību, sadarbojieties ar starptautiskajiem aizdevējiem. LKA uzskata, ka tas nepieciešams ne tikai lai izglābtu valsti no maksātnespējas, gan arī lai liktu pašiem kardināli mainīt akcentus valsts funkciju veikšanā, biznesa pārstrukturizācijā un atbalsta formās. Bez pamatīgas vētīšanas valsts budžeta izdevumos, pārdomāta atbalsta uzņēmējdarbībai un izprotamiem mērķiem tuvākajiem gadiem, nebūs iespējams kvalitatīvs lēciens citā attīstības līmenī. LKA uzskata, ka bez kardinālas ekonomikas aktivizēšanas tuvākajos mēnešos, izmantojot visas iespējamās programmas un instrumentus, varētu tikt izdzēstas tās vārgas ekonomikas stabilizācijas pazīmes, kuras fragmentāri ir jau redzamas pēdējos divos mēnešos. It sevišķi laikā, kad valsts izdevumi būtiski samazināti, strauji krītas nodarbinātība un sabiedrībā valda liels pesimisms.

LKA uzskata, ka steigšus jākoncentrējas uz visaptveroša tautsaimniecības konkurētspējas un produktivitātes ietvara izstrādāšanu, aptverot nekavējošos īstermiņa risinājumus un koncentrētu virzību uz ilgtermiņa mērķiem. Banku eksperti uzskata, ka valdībai bez sabiedrības un sociālo partneru līdzdarbības būs daudz grūtāk pārvarēt krīzes dziļumu un sasniegt ātrāku un efektīvāku atgūšanos no tās. Valdībai ir atklāti jākomunicē ar sabiedrību un uzņēmējiem par izvēlētajiem risinājumiem krīzes pārvarēšanai, lai mazinātu baumas un neuzticību, un efektīvi sadarbotos kopēju mērķu sasniegšanai. Tieši sadarbība un izlēmība dotu iespēju ne tikai ātrāk pārvarēt krīzi, bet ielikt stipru pamatu turpmākajam tautsaimniecības modelim un mijiedarbībai starp valdību, uzņēmējiem un sabiedrību.