Droša internetbanka

  • Norēķiniem drošu interneta lapu adrese sākas ar https://, nevis http://. Par lappuses īstumu varat pārliecināties, uzklikšķinot uz atslēgas piktogrammas (kas parasti atrodas interneta adreses ievades laukā) un pārbaudot lapas sertifikātu.

ibanka_1.png
 

 ibanka_2.png

  • Nekad neglabājiet internetbankas pieslēgšanās datus – lietotāja kodu vai pieslēgšanās vārdu un paroli kopā ar internetbankas autorizācijas līdzekli – kodu karti vai kodu kalkulatoru.
  • Ja jūsu internetbankas parole ir kļuvusi zināma citai personai vai jums ir aizdomas, ka kāds to ir uzzinājis – nekavējoties nomainiet to.
  • Ja Jūs operējat ar lielām naudas summām vai internetbankā strādājat bieži, izvēlieties kodu kalkulatoru, jo tas ir drošāks autorizācijas un maksājumu apstiprināšanas rīks.
  • Kodu kalkulatoram neizvēlaties vienkāršus pin kodus (piemēram, 1234 vai 0000).
  • Regulāri kontrolējiet savu kontu atlikumus un informāciju par darījumiem bankā. Aizdomu gadījumā nekavējoties un vienmēr sazinieties ar banku.
  • Nenosakiet pārāk lielus maksājumu limitus internetbankā (dienas un mēneša limits). Izvēlieties savus darījumu limitus pēc saviem maksājumu ieradumiem.
  • Neizpaudiet internetbankas pieslēgšanās datus (lietotāja kodu, paroli) un citu identificējošu vai finanšu informāciju nepiederošām personām.
  • Ja rodas šaubas par kādu darījumu, vēstuli, e-pastu vai zvanu, vienmēr sazinieties ar banku un pārliecinieties par to patiesumu. Atcerieties – banka nekad nezvanīs, nesūtīs e-pastu un nelūgs jūsu rekvizītus, kas nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai.
  • No internetbankas vienmēr izejiet, nospiežot pogu „Iziet” un pēc tam aizverot pārlūkprogrammu. Rīkojieties tāpat arī tad, ja uz mirkli aizejat no datora.
  • Pēc iespējas retāk izmantojiet internetbanku publiskās vietās (interneta kafejnīcās, bibliotēkās, lidostās, viesnīcās utml.). Ja tomēr tas notiek, pārliecinieties, ka pēc internetbankas izmantošanas esat izgājis no savas internetbankas un aizvēris pārlūkprogrammu.
  • Internetbankas kodu karti vēlams nomainīt reizi pāris gados.

Viltus e-pasta sūtījumu atpazīšana

Parasti krāpnieki nosūta viltus e-pastu, atdarinot bankas iespējamo e-pastu un pieprasot konfidenciālus klienta datus (internetbankas lietotāja kodu/ pieslēgšanās vārdu, paroli, kodu kartes numurus, maksājumu kartes numuru utml.).

Jāatceras, ka nosūtītāja ailē iespējams ierakstīt jebkādu e-pasta adresi – tāpēc var izskatīties, ka šo e-pastu tiešām ir sūtījusi jūsu banka.
Parasti e-pasta tekstā ir saite uz viltus interneta lapu, kura atdarina īsto bankas lapu un kurā ievadītie dati kļūst zināmi trešajām personām – līdz ar to var tikt izmantoti ļaunprātīgi.

Atcerieties, ka banka nekad nezvanīs un nesūtīs e-pastu, prasot klienta rekvizītus, kuri nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai. 
Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa telefonu šādus datus:
•    internetbankas parole,
•    kartes numurs,
•    kartes derīguma termiņš,
•    kartes vai kodu kalkulatora PIN kods,
•    kā arī CVV2 kods jeb trīs ciparu kods, kas atrodas maksājumu kartes otrā pusē.

Viltus e-pasta paraugs

ibanka_3.png 
 

Banku ziņas

Celtniecība samazina izaugsmes tempu uz pusi
 Ekonomikas pieauguma temps 2. ceturksnī gada griezumā saglabājās tāds pats kā 1. ceturksnī jeb 2.1 %, runājot par sezonāli neizlīdzinātajiem dat...


Citadele Index: Latgalē uzņēmēji strādā visgarākās stundas
Visgarākā darba diena ir Latgales uzņēmējiem, kuri vidēji dienā strādā 9 stundas un 6 minūtes. Turklāt katrs otrais Latvijas uzņēmējs ir atzinis, ka...


Izaugsme ir piesardzīga, bet vide tās būtiskam paātrinājumam – vēl pagaidām negatava
Kā prognozējām, pēc ļoti vārgās gadu mijas ekonomikas aktivitāte otrajā ceturksnī ir nedaudz pieaugusi, un IKP ceturkšņa laikā pakāpies par 0.4...


Kādēļ ņemt ceļojumā savu kredītkarti?
Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad gribas pēc iespējas vairāk laika pavadīt ar ģimeni un draugiem. Neiepazītas zemes, nenogaršoti ēdieni, neredz...


Statistika

Visas tiesības aizsargātas © 2012 LKA

Lapas karte