Droša internetbanka

  • Norēķiniem drošu interneta lapu adrese sākas ar https://, nevis http://. Par lappuses īstumu varat pārliecināties, uzklikšķinot uz atslēgas piktogrammas (kas parasti atrodas interneta adreses ievades laukā) un pārbaudot lapas sertifikātu.

ibanka_1.png
 

 ibanka_2.png

  • Nekad neglabājiet internetbankas pieslēgšanās datus – lietotāja kodu vai pieslēgšanās vārdu un paroli kopā ar internetbankas autorizācijas līdzekli – kodu karti vai kodu kalkulatoru.
  • Ja jūsu internetbankas parole ir kļuvusi zināma citai personai vai jums ir aizdomas, ka kāds to ir uzzinājis – nekavējoties nomainiet to.
  • Ja Jūs operējat ar lielām naudas summām vai internetbankā strādājat bieži, izvēlieties kodu kalkulatoru, jo tas ir drošāks autorizācijas un maksājumu apstiprināšanas rīks.
  • Kodu kalkulatoram neizvēlaties vienkāršus pin kodus (piemēram, 1234 vai 0000).
  • Regulāri kontrolējiet savu kontu atlikumus un informāciju par darījumiem bankā. Aizdomu gadījumā nekavējoties un vienmēr sazinieties ar banku.
  • Nenosakiet pārāk lielus maksājumu limitus internetbankā (dienas un mēneša limits). Izvēlieties savus darījumu limitus pēc saviem maksājumu ieradumiem.
  • Neizpaudiet internetbankas pieslēgšanās datus (lietotāja kodu, paroli) un citu identificējošu vai finanšu informāciju nepiederošām personām.
  • Ja rodas šaubas par kādu darījumu, vēstuli, e-pastu vai zvanu, vienmēr sazinieties ar banku un pārliecinieties par to patiesumu. Atcerieties – banka nekad nezvanīs, nesūtīs e-pastu un nelūgs jūsu rekvizītus, kas nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai.
  • No internetbankas vienmēr izejiet, nospiežot pogu „Iziet” un pēc tam aizverot pārlūkprogrammu. Rīkojieties tāpat arī tad, ja uz mirkli aizejat no datora.
  • Pēc iespējas retāk izmantojiet internetbanku publiskās vietās (interneta kafejnīcās, bibliotēkās, lidostās, viesnīcās utml.). Ja tomēr tas notiek, pārliecinieties, ka pēc internetbankas izmantošanas esat izgājis no savas internetbankas un aizvēris pārlūkprogrammu.
  • Internetbankas kodu karti vēlams nomainīt reizi pāris gados.

Viltus e-pasta sūtījumu atpazīšana

Parasti krāpnieki nosūta viltus e-pastu, atdarinot bankas iespējamo e-pastu un pieprasot konfidenciālus klienta datus (internetbankas lietotāja kodu/ pieslēgšanās vārdu, paroli, kodu kartes numurus, maksājumu kartes numuru utml.).

Jāatceras, ka nosūtītāja ailē iespējams ierakstīt jebkādu e-pasta adresi – tāpēc var izskatīties, ka šo e-pastu tiešām ir sūtījusi jūsu banka.
Parasti e-pasta tekstā ir saite uz viltus interneta lapu, kura atdarina īsto bankas lapu un kurā ievadītie dati kļūst zināmi trešajām personām – līdz ar to var tikt izmantoti ļaunprātīgi.

Atcerieties, ka banka nekad nezvanīs un nesūtīs e-pastu, prasot klienta rekvizītus, kuri nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai. 
Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa telefonu šādus datus:
•    internetbankas parole,
•    kartes numurs,
•    kartes derīguma termiņš,
•    kartes vai kodu kalkulatora PIN kods,
•    kā arī CVV2 kods jeb trīs ciparu kods, kas atrodas maksājumu kartes otrā pusē.

Viltus e-pasta paraugs

ibanka_3.png 
 

Banku ziņas

Ļoti spējš algu kāpums ļauj iedzīvotājiem tērēt vairāk, bet tie vēl arvien ir diezgan piesardzīgi
2.ceturksnī vidējās bruto algas gada izaugsme paātrinājusies līdz 6.9% un kāpums vērojams visās nozarēs. Turklāt tajās lielajās nozarēs, kurās nodarbi...


Par identifikācijas dokumentiem, apmeklējot bankas ofisu
Paziņojam, ka sākot ar 2015. gada 1. septembri, ierodoties Rietumu Bankas ofisā, klients vairs nevarēs izmantot autovadītāja apliecību kā personu apli...


Par iespējamiem interneta krāpniecības gadījumiem
DNB bankai ir svarīga mūsu klientu finanšu drošība, tādēļ brīdinām par iespējamiem interneta krāpniecības gadījumiem, ar ko jau ir saskā...


„Reverta”: smagākais un sarežģītākais periods kredītu atgūšanā
Akciju sabiedrība „Reverta” 2015. gada pirmajos sešos mēnešos no problemātiskajiem kredītiem ir atguvusi 20,6 miljonus eiro....


Statistika

Visas tiesības aizsargātas © 2012 LKA

Lapas karte