Kas ir kredītbirojs?
Kredītbirojs ir uzņēmums, kas apkopo informāciju no dažādiem avotiem – datubāzēm, reģistriem, veido fizisko personu kredītspējas vērtējumus un nodrošina tirgus dalībniekus ar informāciju. Kredītbiroja darbības stūrakmeņi ir uzticama informācija, klientu datu drošība un informācijas pieejamība atbilstoši likumiem. Lielākajā daļā Eiropas valstu kredītinformācijas datu apstrādi veic privāti komersanti – kredītbiroji, kuru darbības mērķis ir apstrādāt datus, kas ļauj komersantiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki, pirms līguma ar savu klientu vai potenciālo klientu noslēgšanas novērtēt tā kredītspēju.
Ko dara kredītbirojs?
Kredītbirojs apkopos informāciju no dažādiem avotiem – Kredītu reģistra, nebanku kredītdevējiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, pārvaldīšanas un citu ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu sniedzējiem, parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, komersantiem, kuri sniedz preces vai pakalpojumus uz pēcapmaksu u.tml., kā arī no attiecīgām valsts informācijas sistēmām. Līdz ar to informācijas pieejamība kļūs skaidrāka, ātrāka, ērtāka un vienuviet pieejama.
Kredītbirojs neveidos atsevišķus reģistrus, bet gan pēc kredītdevēja pieprasījuma apkopos datus par saistību izpildes pārkāpumiem, kā arī kredītinformāciju no Kredītu reģistra un attiecīgām valsts informācijas sistēmām.
Uzņēmumu dalība kredītbirojā ir brīvprātīga, un datu apmaiņa notiks uz līguma pamata. Kredītbiroja dalībnieks, izmantojot savas tiesības sniegt un saņemt datus, uzņemas pienākumus un atbildību par sniegto ziņu ir precizitāti, pilnīgumu, regulāru atjaunošanu un to, ka to apstrādei ir likumīgs pamats.
Kredītbiroji tiks licencēti un uzraudzīti, un licencēšanas funkciju veiks Datu valsts inspekcija.
Ko dod kredītbiroja darbība?
Kredītbirojs nodrošina ērtu, drošu un uzticamu informācijas apmaiņu par personu nenokārtotajām finansiālajām saistībām. Personām ar sliktu kredītvēsturi turpmāk atsevišķu pakalpojumu saņemšana var būt grūtāka un dārgāka, tādēļ kopumā kredītbiroja darbība uzlabo maksājumu kārtošanas kultūru valstī, kā arī samazināsies pārmērīgas aizņemšanās risks. Savukārt personām, kas godprātīgi pilda savas saistības, netiks nevajadzīgi sadārdzināti kredītresursi vai apgrūtināta citu pakalpojumu pieejamība.
Līdz ar kredītbiroja regulējuma izstrādi kā papildus pozitīvs efekts būtu sistēma, kas nodrošinātu patērētājiem lielāku kontroli pār savu datu izmantošanu, uzlabojot datu apmaiņas procesu, kā arī, samazinoties kredītriskam, uzlabojas uzņēmējdarbības vide.
Kāpēc kredītbirojs nepieciešams Latvijā?
Nepieciešamību uzlabot kredītinformācijas apmaiņu Latvijā nosaka vairāki procesi, kas atstāj arvien būtiskāku negatīvu ietekmi uz kredītresursu pieejamību tautsaimniecībā un kavē ekonomikas attīstību:
- ir izveidojies būtisks iedzīvotāju parādu apjoms komunālo pakalpojumu sniedzējiem un pārvaldīšanas un citu, ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu, sniedzējiem, pieaug saistības pret nebanku kredītu devējiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, bet šāda informācija kredītriska vērtēšanai nav apkopota, ir nepietiekama vai neprecīza;
- palielinās uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu parādu apjoms;
- kredītinformācija ir fragmentēta (daudz avotu) un nepilnīga (nav precīzu un pilnīgu ziņu par personu saistībām), tādēļ pieaug kredītriski un kredītspējas vērtēšanai nepieciešamo ziņu apkopošanai tiek patērēts arvien vairāk resursu;
- nav pietiekami efektīva datu apmaiņas kontroles mehānisma, ko var īstenot fiziskās personas savu datu kontrolei. Neuzticība datu apmaiņai un plašākas informācijas pieejamībai par maksājumu saistībām no iedzīvotāju puses.
Informācijas apmaiņa starp kreditoriem (kas ir gan datu devēji, gan datu saņēmēji) tiek vispārēji atzīta par finanšu infrastruktūras būtisku elementu, kas atvieglo kredītresursu pieejamību.
Kur Latvija ir ceļā uz kredītbiroja veidošanu?
Pašreizējā valdības rīcībās plānā Kredītbiroja izveide ir minēts kā viens no nozīmīgiem uzdevumiem. Ministru kabinets 2012. gada 19. jūnijā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos priekšlikumus par iespējamo kredītbiroju izveides un darbības institucionālo modeli un uzdeva līdz 2012.gada beigām izstrādāt kredītbiroju darbības tiesiskajam regulējumam nepieciešamos normatīvo aktu projektus.
Banku ziņas
