Noderīgi



Biedri

Apstiprināts ar dibinātāja –
biedrības „Latvijas Komercbanku asociācija”,
vienotais reģistrācijas numurs 40008002175,
2014. gada 15. decembra lēmumu Nr. 2-1/2


Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas reglaments

1.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa (turpmāk - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa. Tās statusu un citus organizatoriskus jautājumus nosaka statūti (1.pielikumā).

(2) Strīda izšķiršana šķīrējtiesai ir pakļauta tikai tad, ja puses par to ir vienojušās likumā noteiktā kārtībā.

(3) Šķīrējtiesa izšķir visus civiltiesiskos strīdus, kas pakļauti izskatīšanai šķīrējtiesā.

(4) Šķīrējtiesa neizšķir strīdus, kurus saskaņā ar likumu var izskatīt tikai tiesa.

(5) Jautājumus, kas nav paredzēti šai reglamentā un nav noregulēti likumos, izlemj šķīrējtiesa šā reglamenta garā.

(6) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesas sastāvs vispirms apsver, vai puses ir vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Civillikuma 19., 24. un 25. panta noteikumiem. Ja šādas vienošanās nav bijis vai šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.

2.pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

(1) Šķīrējtiesas process sākas dienā, kad šķīrējtiesā atbilstoši likumu un šā reglamenta noteikumiem ir iesniegts prasības pieteikums.

(2) Pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas šķīrējtiesa nekavējoties nosūta atbildētājiem paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību. Prasības pietiekuma pielikumā esošos dokumentus šķīrējtiesa atbildētājiem nesūta, ar tiem ir iespējams iepazīties šķīrējtiesas telpās.

3.pants. Šķīrējtiesas sastāvs

Šķīrējtiesnešu skaits ir viens vai trīs. Ja puses iepriekš nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, tad tiek iecelti trīs šķīrējtiesneši. Puses, ievērojot likuma prasības, var vienoties arī par lielāku šķīrējtiesnešu skaitu, nosakot arī to iecelšanas kārtību.

4.pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana

(1) Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses.

(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tad:

1. Gadījumā, kad ir jāieceļ šķīrējtiesnesis, kurš vienpersoniski izšķirs strīdu, jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienas vai vairāku personu kandidatūras, nosūtot otrai pusei priekšlikumu par šķīrējtiesneša kandidatūru (šķīrējtiesnešu kandidatūrām). Ja 10 dienu laikā pēc tam, kad viena puse ir nosūtījusi otrai pusei priekšlikumu šķīrējtiesneša kandidatūrai, šķīrējtiesā nav saņemti pierādījumi, ka puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša kandidatūru, par šķīrējtiesnesi uzstājas šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa ieceltā persona.

2. Gadījumā, kad ir jāieceļ trīs šķīrējtiesneši, katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, par to paziņojot otrai pusei. Abi ieceltie šķīrējtiesneši izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kurš uzstājas par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju. Lēmumu par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu šķīrējtiesneši nekavējoties iesniedz šķīrējtiesai. Ja viena puse 10 dienu laikā pēc tam, kad tai ir nosūtīts otras puses paziņojums par šķīrējtiesneša iecelšanu, nepaziņo otrai pusei un šķīrējtiesai par sava šķīrējtiesneša iecelšanu, tad otro šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja 10 dienu laikā pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesā nav saņemts šķīrējtiesnešu lēmums par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu, par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju uzstājas šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa ieceltā persona.

Piezīme: Šā panta otrās daļas 1.punktā paredzēto priekšlikumu par šķīrējtiesneša kandidatūru un 2.punktā paredzēto paziņojumu par iecelto šķīrējtiesnesi var iekļaut prasības pieteikumā vai atsauksmē par prasību. Ja iepriekš minētais priekšlikums vai paziņojums netiek ietverts prasības pieteikumā vai atsauksmē, tādā gadījumā tas jānosūta otrai pusei pēc tam, kad prasības pieteikums ir iesniegts šķīrējtiesā. 

(3) Ja lietā ir vairāki prasītāji un/vai vairāki atbildētāji, šķīrējtiesnešu skaits nemainās. Ja ir jāieceļ trīs šķīrējtiesneši, visi prasītāji vai visi atbildētāji, savstarpēji vienojoties, kopā ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Ja viena puse (visi atbildētāji vai visi prasītāji) 10 dienu laikā pēc tam, kad tai ir nosūtīts otras puses paziņojums par šķīrējtiesneša iecelšanu, nepaziņo otrai pusei un šķīrējtiesai par sava šķīrējtiesneša iecelšanu, tad otro šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja 10 dienu laikā pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesā nav saņemts šķīrējtiesnešu lēmums par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu, par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju uzstājas šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa ieceltā persona.

(4) Ja puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to paziņojusi otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

(5) Visos gadījumos šķīrējtiesnešus ieceļ no šķīrējtiesnešu saraksta, kas ir ievietots šķīrējtiesas māja lapā un ir iesniegts Uzņēmumu reģistrā.

5.pants. Šķīrējtiesneša neatkarība, noraidīšana, atcelšana un pilnvaru izbeigšana

(1) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.

(2) Šķīrējtiesnesis ne vēlāk kā piecu dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu, vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, sevi atstata, norādot atstatīšanas iemeslus.

(3) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv likumā noteiktie ierobežojumi, kā arī, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.  Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

(4) Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

(5) Pusēm šķīrējtiesneša noraidījums jāiesniedz ne vēlāk kā piecu dienu laikā no dienas, kad puse uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt par apstākļiem, kuru sakarā rodas jautājums par šķīrējtiesneša neatkarību. Paziņojumā par šķīrējtiesneša noraidījumu Pusei jānorāda, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida. Puse, kas noteiktajā laikā nav iesniegusi noraidījumu, uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām iesniegt noraidījumu.

(6) Šķīrējtiesneša bezdarbības gadījumā, vai tad, ja viņš juridiski vai faktiski nespēj pildīt savas funkcijas, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc savas vai puses iniciatīvas var atcelt šo šķīrējtiesnesi.

(7) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
1. ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
2. ja šķīrējtiesnesis ir atstatījis sevi  no strīda izšķiršanas;
3. ja puses ir vienojušās  par šķīrējtiesneša atcelšanu;
4. ja uz viņu ir attiecināmi likumā noteiktie ierobežojumi;
5. ar šķīrējtiesneša nāvi.

6.pants. Šķīrējtiesneša nomainīšana

Lai aizvietotu šķīrējtiesnesi, kura pilnvaras ir izbeigušās, piemēro Reglamenta 4. pantā paredzēto procedūru. Ja strīdu izšķir trīs šķīrējtiesneši, un šķīrējtiesas procesa laikā vienas puses ieceltais šķīrējtiesnesis tiek nomainīts vairāk nekā divas reizes, jaunu šķīrējtiesnesi nomainītā šķīrējtiesneša vietā ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs vai šķīrējtiesnesis, kurš vienpersoniski izšķir strīdu, tiek nomainīts pēc lietas noklausīšanās uzsākšanas, lietas noklausīšanās jāatkārto. Ja tiek nomainīts cits šķīrējtiesnesis, jautājumu par lietas noklausīšanās atkārtošanu izlemj šķīrējtiesa.

7.pants. Korespondence

(1) Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pusēm pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā, kā arī puses tos ir tiesīgas saņemt personīgi.

Dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildus adrese, - uz papildus adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai – uz tās juridisko adresi.

Dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi.   

Ja puse ir norādījusi šķīrējtiesai savu pārstāvi, tad visi dokumenti tiek sūtīti vai nodoti puses pārstāvim. Ja ir vienai pusei ir vairāki pārstāvji, dokumenti tiek sūtīti tikai vienam.       

(2) Šķīrējtiesa pa pastu vai pa elektronisko pastu nosūta atbildētājiem prasības pieteikumu. Par citiem dokumentiem, kurus šķīrējtiesai iesniedz kāda no pusēm (atsauksme uz prasību, prasības pieteikumam pievienoties dokumenti, pielikumi, prasības pieteikuma grozījumi u.c.) šai pusei ir pašai jāinformē otra puse. Šķīrējtiesa nodrošina iespēju iepazīties ar šķīrējtiesā saņemtajiem dokumentiem šķīrējtiesas telpās.

(3) Šķīrējtiesas nosūtītie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja dokumenti ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie ir saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas. Ja dokumenti nosūtīti pa elektronisko pastu, uzskatāms, ka tie ir saņemti divu darba dienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

8.pants. Šķīrējtiesas procesa vieta

Šķīrējtiesas process notiek Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas telpās Pērses ielā 9/11, Rīgā LV-1011. Šķīrējtiesai adresējamā korespondence ir nosūtāma pēc iepriekšminētās adreses.

9.pants. Procesuālie termiņi

(1) Tos procesuālos termiņus, kas nav noteikti šai reglamentā, nosaka šķīrējtiesa.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā. Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.

(3) Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu. Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(4) Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(5) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad šķīrējtiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

(6) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.

(7) Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

(8) Šķīrējtiesa var pagarināt tos procesuālo darbību termiņus, kurus pati ir noteikusi. Reglamentā noteiktos procesuālos termiņus nevar pagarināt.

(9) Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma var atjaunot, ja šķīrējtiesa atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

10.pants. Prasības pieteikums

(1) Prasības pieteikumu noformē rakstveidā un tajā norāda:

1. informāciju par pusēm:
        a. juridiskajām personām: nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
        b. fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildus adresi, bet, ja tādas nav, - dzīvesvietu.
2. prasības priekšmetu, prasības summu un tās aprēķinu;
3. prasības pamatu un apstākļus, kas to apstiprina;
4. prasītāja prasījumus;
5. priekšlikumu vai paziņojumu par šķīrējtiesnesi, ja tas nav noformēts kā atsevišķs dokuments;
6. pievienoto dokumentu sarakstu;
7. citas ziņas, ja tas nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(2) Prasības pieteikumam pievieno:

1.  Šķīrējtiesas  līgumu, ja vien tas nav ietverts  līgumā, kura sakarā radies strīds;
2. līgumu/us, kuru sakarā radies strīds;
3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā un
4. dokumentus, kas apstiprina:
        a. pušu identifikācijas datus:
            * fiziskām personām, kas reģistrētas Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā – Latvijas Republikas pilsoņa vai nepilsoņa pases kopiju vai bezvalstnieka ceļošanas dokumentu vai izrakstu no Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes; ārvalstniekiem - ārvalsts pases kopiju vai cita dokumenta, kas apliecina personas identifikāciju, kopiju, vai personas apliecības kopiju.
            * Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām - izdruku no SIA "LURSOFT" datu bāzes, izziņu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai izdruku no Uzņēmumu reģistra datu bāzes; ārvalstīs reģistrētām juridiskām personām - dokumentu, kas apliecina šīs juridiskās personas reģistrāciju attiecīgajā reģistrā.
       b. faktu, ka atbildētājam nosūtīts priekšlikums vai paziņojums par šķīrējtiesnesi, ja vien šīs priekšlikums vai paziņojums nav iekļauts prasības pieteikumā;
       c. šķīrējtiesas izdevumu samaksu.

(3) Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku. 

11.pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu


Pēc prasības pieteikuma saņemšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu:
1. par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;
2. par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;
3. par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

12.pants. Prasības pieteikuma nepieņemšanas pamats

Šķīrējtiesa atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja no prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem acīmredzami izriet, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai.

13.pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Šķīrējtiesa atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:
1. prasības pieteikumā nav visu šā reglamenta 10. panta pirmajā daļā noteikto rekvizītu;
2. prasības pieteikumam nav pievienots kāds no šā reglamenta 10. pantā otrajā daļā noteiktiem dokumentiem.

(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts šķīrējtiesai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu.

(3) Ja trūkumi nav būtiski, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var ierosināt lietu un uzdot prasītājam novērst trūkumus procesa laikā.

Par nebūtiskiem trūkumiem var tikt uzskatīta kāda no Reglamenta 10. panta (2) daļas 4. punkta pirmajā apakšpunktā minētajiem dokumentiem neesamība, ja prasītājam nav iespējams tos iegūt. Šādā gadījumā šķīrējtiesas priekšsēdētājs var lemt par lietas ierosināšanu arī bez šo dokumentu iesniegšanas.

14.pants. Prasījumu un lietu sadalīšana

(1) Šķīrējtiesa var uzdot prasītājam izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, ja atzīst par lietderīgu prasījumu atsevišķu izskatīšanu.

(2) Šķīrējtiesa var izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

(3) Ja prasījumu izdala pirms lietas ierosināšanas, izdalītajam prasījumam piemēro visus reglamenta noteikumus, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

(4) Ja prasījumu izdala pēc lietas ierosināšanas, izdalīšanu noformē ar šķīrējtiesas lēmumu. Izdalīto lietu izskata tas pats šķīrējtiesas sastāvs.

(5) Par izdalīto prasījumu šķīrējtiesas izdevumus maksā pilnā apmērā kā par atsevišķu prasību.

15.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Ja prasības pieteikuma pieņemšanai nav šķēršļu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs ierosina lietu un nozīmē lietas izskatīšanas datumu. Savā lēmumā šķīrējtiesas priekšsēdētājs informē atbildētāju par viņa tiesībām iesniegt atsauksmi par prasību un nosaka termiņu šīs atsauksmes iesniegšanai, kas nevar būt īsāks par piecpadsmit dienām no dienas, kad prasības pieteikums ir nosūtīts atbildētājam.  Nepieciešamības gadījumā šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumā var tikt ietverts šķīrējtiesas izprasīto dokumentu uzskaitījums, kā arī šķīrējtiesas īpašie norādījumi. Paziņojumu par šķīrējtiesas pirmo sēdi šķīrējtiesa nosūta ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

(2) Atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā iesniedz šķīrējtiesai un prasītājam savu atsauksmi par prasību.

(3) Atsauksmē atbildētājs norāda:
1. vai tas atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2. savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
3. apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
4. citus apstākļus, kurus tas uzskata par nozīmīgiem strīda izšķiršanā;savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.

(4) Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.

16.pants. Pretprasība

Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesas sastāvs var izskatīt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu. Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu. Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai. Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas, ja vien šķīrējtiesa šādu nokavējumu neattaisno.

17. Prasības grozīšana un papildināšana

(1) Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.

(2) Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības sniegt atsauksmi.    

18. pants. Procesa valoda

(1) Process šķīrējtiesā notiek valsts valodā. Citā valodā process var notikt, ja par to ir vienojušās puses. Šķīrējtiesa var pieprasīt jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

(2) Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, viņam ir tiesības pašam pieaicināt tulku.

(3) Šķīrējtiesa ar savu lēmumu pieaicina tulku tikai tad, ja kāds no lietas dalībniekiem to ir lūdzis. Pieteikums ar lūgumu nodrošināt tulku dalībniekam ir jāiesniedz šķīrējtiesai ne vēlāk, kā piecas darbdienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma. Pieteikumam ir jāpievieno dokuments par tulka pakalpojumu apmaksu Nolikuma par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem noteiktajā apmērā.

19.pants. Strīda pakļautības šķīrējtiesai noteikšana

(1) Par strīda pakļautību lemj šķīrējtiesas sastāvs.

(2) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.

(3) Šķīrējtiesas sastāvs jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, tajā skaitā arī ar spriedumu.

20.pants. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

(1) Šķīrējtiesas sastāvs, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

(2) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesas sastāvs rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai tās ir  vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.

(3) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

(4) Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem. Iepazīstināšana notiek šķīrējtiesas telpās.

21.pants. Pušu pārstāvji

Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likuma, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

22.pants. Pierādījumi

(1) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.

(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, kopiju vai izrakstu, šķīrējtiesas sastāvs  pats vai pēc otrās puses lūguma var pieprasīt iesniegt dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu, kopiju vai izrakstu.

(4) Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību. Šķīrējtiesas sastāvs var atteikties pieņemt pušu iesniegtos pierādījumus, ja uzskata tos par nevajadzīgiem, vai tādiem, kas neattiecas uz lietu, vai, ja pierādījums iegūstams ar citiem līdzekļiem vienkāršāk un lētāk.

(5) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu.

(6)  Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.    

23.pants. Ekspertīze

(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem  ekspertiem. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.

(2) Puses pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

(3) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

(4) Šķīrējtiesas sastāvs nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.

24. pants. Pušu neierašanās

Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.
 
25. pants. Protokols

(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir lūgusi. Pieteikums ar lūgumu nodrošināt sēdes protokolēšanu pusei ir jāiesniedz šķīrējtiesai ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma. Pieteikumam ir jāpievieno dokuments par sekretāra pakalpojumu apmaksu Nolikumā par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem noteiktajā apmērā.

(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesneši un sekretārs ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus vai piezīmes par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesas sastāvs.

26.pants. Puses izstāšanās procesuālās sekas


(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

(2) Šajā gadījumā šķīrējtiesas sastāvs Reglamenta noteiktajā kārtībā aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(3) Prasījuma cesija ir pamats  šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.

27.pants. Tiesības uz iebildumiem

(1) Pusei ir tiesības iesniegt iebildumus, ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no likuma, šī Reglamenta vai pušu vienošanās nosacījumiem. Iebildumus puse iesniedz šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveidā, tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms.

(2) Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.

(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

28.pants. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā

(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu šķīrējtiesas sastāva balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs patstāvīgi izlemj procesuālos jautājumus, jo viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.

(2) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.

(3) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina šķīrējtiesas priekšsēdētāja nozīmēta persona.

29.pants. Šķīrējtiesas lēmumi

Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, apturēšanu un citiem jautājumiem, neizspriežot lietu pēc būtības. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.

30.pants. Strīda izšķiršanas atlikšana

(1) Šķīrējtiesa atliek strīda izšķiršanu:
1. ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu;
2. ja kāds no dalībniekiem, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas šķīrējtiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru šķīrējtiesa atzīst par attaisnojošu;
3. ja atbildētājs nav saņēmis prasības pieteikumu un sakarā ar to lūdz strīda izšķiršanu atlikt.

(2) Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:
1. ja prasītājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
2. ja atbildētājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
3. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
4. citos gadījumos, ja šķīrējtiesa uzskata to par lietderīgu.

(3) Pēc strīda izšķiršanas atlikšanas tā izšķiršana nākamajā sēdē atsākama no jauna.

31.pants. Šķīrējtiesas procesa apturēšana

(1) Šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai, ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas ir strīda puse, ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu un nav pamata šķīrējtiesas procesa izbeigšanai.

(2) Šķīrējtiesas sastāvs var apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:
1. šķīrējtiesas sastāvs nosaka ekspertīzi;
2. ir pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu;
3. citos gadījumos, ja šķīrējtiesas sastāvs  uzskata to par lietderīgu.

(3) Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesas sastāvs ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieku pieteikuma.

32.pants. Prasības atstāšana bez izskatīšanas


(1) Šķīrējtiesas sastāvs atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:
1. prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
2. strīds starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas šķīrējtiesas izskatīšanā;
3. to ir lūdzis prasītājs.

(2) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un reglamentā noteikto kārtību.

(3) Prasību var atstāt bez izskatīšanas līdz brīdim, kad uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

33.pants. Spriedums

(1) Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu. Šķīrējtiesas sastāvs spriedumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(2) Spriedumā norāda:
1. šķīrējtiesas sastāvu;
2. sprieduma pasludināšanas un taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
3. ziņas par pusēm – fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
4. strīda priekšmetu;
5. sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
6. secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
7. piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šos procentu apmēru;
8. konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9. kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10. kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11. šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.
12. citu informāciju, ko šķīrējtiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.

(3) Šķīrējtiesas spriedums tiek nosūtīts vai izsniegts pusēm triju darba dienu laikā no tā taisīšanas brīža.

34.pants. Sprieduma labošana, izskaidrošana un papildināšana

(1) Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskās kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.

(2) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par tā neatņemamu sastāvdaļu.

(3) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.

(4) Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.

35.pants Izlīgums

(1) Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs  procesu izbeidz. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

(2) Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesas sastāvs ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

36.pants Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

(1) Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1. prasītājs atteicies no prasības;
2. puses vienojas par izlīgumu;
3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
4. šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.

(2) Ja pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai rodas pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
 
37.pants. Šķīrējtiesas izdevumi

(1) Šķīrējtiesas izdevumi sastāv no šķīrējtiesas fiksētiem izdevumiem, šķīrējtiesnešu honorāriem, atlīdzības par eksperta, tulka vai sekretāra pakalpojumiem

(2) Šķīrējtiesas fiksētos izdevumus un šķīrējtiesnešu honorāru apmērus un to maksāšanas kārtību nosaka Nolikums par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem (2.pielikumā). Pārējos tiesas izdevumus saskaņā ar reglamentu nosaka šķīrējtiesa, un tiem ir jābūt saprātīgiem.

38.pants. Šķīrējtiesas izdevumu sadalīšana

(1) Parasti šķīrējtiesas sastāvs piespriež visus samaksātos šķīrējtiesas izdevumus par labu tai pusei, kuras labā taisīts spriedums. Ja prasība apmierināta daļēji, šķīrējtiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

(2) Ja prasītājs atsakās no prasības, prasītāja samaksātos šķīrējtiesas izdevumus atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos šķīrējtiesas izdevumus.

(3) Šķīrējtiesas sastāvs var jebkurus izdevumus sadalīt starp pusēm arī savādāk, ja tā to, ņemot vērā lietas apstākļus, uzskata par saprātīgu.

(4) Ja atbildētājs, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iesniedzis atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesas sastāvs, neatkarīgi no lietas izskatīšanas rezultāta, var piespriest no atbildētāja visus prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus.

(5) Ja prasītājs atkārtoti vēršas šķīrējtiesā ar to pašu prasību sakarā ar to, ka nav ticis izdots izpildraksts, tad pēc prasītāja lūguma šķīrējtiesas priekšsēdētājs var atbrīvot prasītāju no šķīrējtiesas izdevumu apmaksas, ja izpildraksta izsniegšana atteikta šķīrējtiesas pieļauto pārkāpumu dēļ un šādi pārkāpumi ir objektīvi konstatējami.

39.pants. Konfidencialitāte

(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls.

(2) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas un šķīrējtiesas sastāvs ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses vienojušās citādi.

(3) Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

(4) Šķīrējtiesai aizliegts izpaust informāciju par lietu. Iepazīties ar lietas materiāliem drīkst tikai procesa dalībnieki, šķīrējtiesnesis, šķīrējtiesas priekšsēdētājs un šķīrējtiesas sekretariāta darbinieki.

(3) Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.

39. pants Procesa dokumentu glabāšana

(1) Lietas materiāli līdz tiesvedības pabeigšanai pēc šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja (šķīrējtiesneša) izvēles glabājas šķīrējtiesas telpās vai arī pie šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja (šķīrējtiesneša).

(2) Tiesvedības dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā.  

40. pants Šķīrējtiesnešu saraksts

Šķīrējtiesa uztur šķīrējtiesnešu sarakstu. Šķīrējtiesa iekļauj šķīrējtiesnešu sarakstā tikai personas, kuru atbilstība likumā noteiktajām prasībām ir pārbaudīta atbilstoši to iesniegtajiem dokumentiem. Šķīrējtiesa apliecina šķīrējtiesnešu atbilstību likumā noteiktajām prasībām, iesniedzot atbilstošu apliecinājumu un nepieciešamos dokumentus Uzņēmumu Reģistram.  


Latvijas Komercbanku asociācijas valdes loceklis (prezidents) M.Bičevskis

 

1. pielikums
Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas reglamentam


Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas

STATŪTI


1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa (turpmāk - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa.

1.2. Šķīrējtiesas dibinātājs ir Latvijas Komercbanku asociācija, vienotais reģistrācijas Nr.40008002175.

1.3. Šķīrējtiesas pilns nosaukums ir Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa.

1.4. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums:* angļu valodā - Court of Arbitration of the Association of Commercial Banks of Latvia* krievu valodā - Третейский суд Ассоциации коммерческих банков Латвии.

1.5. Šķīrējtiesa nav juridiskā persona.

1.6. Šķīrējtiesa atrodas Pērses ielā 9/11, Rīgā, LV-1011.

2. Šķīrējtiesas procesa norise

2.1. Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā notiek saskaņā ar reglamentu.

2.2. Reglamentā noteikto procesuālo funkciju izpildi nodrošina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kurš arī sniedz konsultācijas un metodisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar šķīrējtiesas darbību.

2.3. Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas priekšsēdētāju uz trim gadiem ieceļ Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas Latvijas Komercbanku asociācijas valdes loceklis (prezidents). Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas Latvijas Komercbanku asociācijas valdes loceklis (prezidents) var atcelt šķīrējtiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa izbeigšanās pēc paša šķīrējtiesas priekšsēdētāju lūguma, kā arī gadījumā, ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs nepilda vai nepienācīgi pilda savus pienākumus.

2.4. Šķīrējtiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā, kā arī citos gadījumos, kad objektīvie apstākļi traucē viņam pildīt savus pienākumus, šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas pilda Latvijas Komercbanku asociācijas valdes locekļa (prezidenta) iecelta persona.

3. Šķīrējtiesas darbības organizācija

Šķīrējtiesas darbību organizē Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas un ombuda attīstības biedrība, vienotais reģistrācijas numurs 40003502116. Šā uzdevuma izpildei Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas un ombuda attīstības biedrība pilda šķīrējtiesas sekretariāta funkcijas, pieņem šķīrējtiesai adresētus maksājumus, apmaksā šķīrējtiesas procesa organizēšanas izdevumus, kārto ar šķīrējtiesas darbību saistīto grāmatvedību, apmaksā šķīrējtiesas priekšsēdētāja un šķīrējtiesnešu pakalpojumus un veic visas citas nepieciešamas darbības.

Banku ziņas

Baltic International Bank izdod vēsturiskajam albūmam Terra Mariana veltītu piemiņas medaļu

Turpinot pērn aizsākto tradīciju – būtisku notikumu atspoguļošanu caur pasaulē atzītu mākslas darbu prizmu, Baltic International Bank tik...

Bankas darba laiks Ziemassvētku laikā

Cienījamie klienti! Ziemassvētku un Jaungada svētku laikā bankas darba grafiks būs mainīts:

Darījumu pārtraukšana ar Lietuvas litiem AS "PrivatBank"

Sakarā ar to, ka 2015. gada 1. janvārī notiks Lietuvas Republikas valsts valūtas (Lietuvas litu) maiņa pret Eiro, AS "PrivatBank" vēlas paziņot par to...

„DNB Latvijas barometrs”: visbiežāk iedzīvotāji 2015.gadu saista ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē

Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka, domājot par nākamo gadu un notikumiem, ar kuriem 2015.gads tiks ierakstīt...

Statistika


Visas tiesības aizsargātas © 2012 LKA

Lapas karte