Latvijas Komercbanku asociācija

(1) Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa (turpmāk - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa. Tās statusu un citus organizatoriskus jautājumus nosaka statūti (1.pielikumā).

(2) Strīda izšķiršana šķīrējtiesai ir pakļauta tikai tad, ja puses par to ir vienojušās likumā noteiktā kārtībā.

(3) Šķīrējtiesa izšķir visus strīdus, kas saistīti ar finanšu pakalpojumu sniegšanu, kā arī ar citiem komercbanku darbības jautājumiem. Pārējos strīdus šķīrējtiesā var izšķirt tikai pēc saskaņošanas ar šķīrējtiesas priekšsēdētāju.

(4) Šķīrējtiesa neizšķir strīdus, kurus saskaņā ar likumu var izskatīt tikai tiesa.

(5) Jautājumus, kas nav paredzēti šai reglamentā un nav noregulēti likumos, izlemj šķīrējtiesa šā reglamenta garā.

(6) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vispirms apsver, vai puses ir vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem. Ja šādas vienošanās nav bijis vai šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.

(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tad:

Gadījumā, kad ir jāieceļ šķīrējtiesnesis, kurš vienpersoniski izšķirs strīdu, jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienas vai vairāku personu kandidatūras, nosūtot otrai pusei priekšlikumu par šķīrējtiesneša kandidatūru (šķīrējtiesnešu kandidatūrām). Ja 10 dienu laikā pēc tam, kad viena puse ir nosūtījusi otrai pusei priekšlikumu šķīrējtiesneša kandidatūrai, šķīrējtiesā nav saņemti pierādījumi, ka puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša kandidatūru, par šķīrējtiesnesi uzstājas šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa ieceltā persona.
Gadījumā, kad ir jāieceļ trīs šķīrējtiesneši, katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, par to paziņojot otrai pusei. Abi ieceltie šķīrējtiesneši izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kurš uzstājas par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju. Lēmumu par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu šķīrējtiesneši nekavējoties iesniedz šķīrējtiesai.

Ja viena puse 10 dienu laikā pēc tam, kad tai ir nosūtīts otras puses paziņojums par šķīrējtiesneša iecelšanu, nepaziņo otrai pusei un šķīrējtiesai par sava šķīrējtiesneša iecelšanu, tad otro šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja 10 dienu laikā pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesā nav saņemts šķīrējtiesnešu lēmums par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu, par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju uzstājas šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa ieceltā persona.

Piezīme: Šā panta otrās daļas 1.punktā paredzēto priekšlikumu par šķīrējtiesneša kandidatūru un 2.punktā paredzēto paziņojumu par iecelto šķīrējtiesnesi var iekļaut prasības pieteikumā vai atsauksmē par prasību.

(3) Ja lietā ir vairāki prasītāji un/vai vairāki atbildētāji, šķīrējtiesnešu skaits nemainās. Ja ir jāieceļ trīs šķīrējtiesneši, visi prasītāji vai visi atbildētāji, savstarpēji vienojoties, kopā ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Ja viena puse (visi atbildētāji vai visi prasītāji) 10 dienu laikā pēc tam, kad tai ir nosūtīts otras puses paziņojums par šķīrējtiesneša iecelšanu, nepaziņo otrai pusei un šķīrējtiesai par sava šķīrējtiesneša iecelšanu, tad otro šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja 10 dienu laikā pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesā nav saņemts šķīrējtiesnešu lēmums par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu, par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju uzstājas šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa ieceltā persona.

(4) Ja puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to paziņojusi otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

5.pants. Šķīrējtiesneša neatkarība, noraidīšana, atcelšana un pilnvaru izbeigšana

(1) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.

(2) Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

(3) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

(4) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu noraidīšanas kārtību, otrā puse nepiekrīt noraidījumam un noraidāmais šķīrējtiesnesis pats neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kurš ir tiesīgs atcelt šķīrējtiesnesi, ja uzskata noraidījumu par pamatotu.

(5) Pusēm šķīrējtiesneša noraidījums jāiesniedz ne vēlāk kā piecu dienu laikā no dienas, kad puse uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt par apstākļiem, kuru sakarā rodas jautājums par šķīrējtiesneša neatkarību. Puse, kas noteiktajā laikā nav iesniegusi noraidījumu, uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām iesniegt noraidījumu.

(6) Šķīrējtiesneša bezdarbības gadījumā, vai tad, ja viņš juridiski vai faktiski nespēj pildīt savas funkcijas, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc savas vai puses iniciatīvas var atcelt šo šķīrējtiesnesi.

(7) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;
ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir atcēlis šķīrējtiesnesi;
ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;
ar šķīrējtiesneša nāvi.

6.pants. Šķīrējtiesneša nomainīšana

Lai aizvietotu šķīrējtiesnesi, kura pilnvaras ir izbeigušās, piemēro 4.pantā paredzēto procedūru. Ja strīdu izšķir trīs šķīrējtiesneši, un šķīrējtiesas procesa laikā vienas puses ieceltais šķīrējtiesnesis tiek nomainīts vairāk nekā divas reizes, jaunu šķīrējtiesnesi nomainītā šķīrējtiesneša vietā ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs vai šķīrējtiesnesis, kurš vienpersoniski izšķir strīdu, tiek nomainīts pēc lietas noklausīšanās uzsākšanas, lietas noklausīšanās jāatkārto. Ja tiek nomainīts cits šķīrējtiesnesis, jautājumu par lietas noklausīšanās atkārtošanu izlemj šķīrējtiesa.

7.pants. Korespondence

(1) Visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.

(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses), vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot, - pēc pēdējās zināmās adreses.

8.pants. Šķīrējtiesas procesa vieta

Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, šķīrējtiesas process notiek Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas telpās Pērses ielā 9/11, Rīgā LV-1011. Šķīrējtiesai adresējamā korespondence ir nosūtāma pēc iepriekšminētās adreses.

9.pants. Procesuālie termiņi

(1) Tos procesuālos termiņus, kas nav noteikti šai reglamentā, nosaka šķīrējtiesa.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā. Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.

(3) Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu. Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(4) Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(5) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad šķīrējtiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

(6) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.

(7) Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

(8) Šķīrējtiesa var pagarināt tos procesuālo darbību termiņus, kurus pati ir noteikusi. Reglamentā noteiktus procesuālos termiņus nevar pagarināt.

(9) Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma var atjaunot, ja šķīrējtiesa atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

10.pants. Prasības pieteikums

(1) Prasības pieteikumu noformē rakstveidā un tajā norāda:

informāciju par pusēm:
1. juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi) un, ja prasītājam ir zināmi, - arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru,
2. fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, - arī personas kodu un tālruņa numuru;
prasības priekšmetu, prasības summu un tās aprēķinu;
prasības pamatu un apstākļus, kas to apstiprina;
prasītāja prasījumus;
priekšlikumu vai paziņojumu par šķīrējtiesnesi, ja tas nav noformēts kā atsevišķs dokuments un šķīrējtiesas sastāvs vēl nav izveidots un puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību;
pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Prasības pieteikumam pievieno:

līgumu/us, kuru sakarā radies strīds;
dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā un
dokumentus, kas apstiprina:
1. pušu identifikācijas datus:
  - fiziskām personām, kas reģistrētas LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā - LR pilsoņa vai nepilsoņa pases kopiju vai bezvalstnieka ceļošanas dokumentu vai izrakstu no LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes; ārvalstniekiem - ārvalsts pases kopiju vai cita dokumenta, kas apliecina personas identifikāciju, kopiju.
  - Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām - izdruku no SIA "LURSOFT" datu bāzes vai izziņu no LR Uzņēmumu reģistra; ārvalstīs reģistrētām juridiskām personām - dokumentu, kas apliecina šīs juridiskās personas reģistrāciju attiecīgajā reģistrā.
2. pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
3. šķīrējtiesnešu iecelšanu, ja tie jau ir iecelti;
4. faktu, ka atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums;
5. faktu, ka atbildētājam nosūtīts priekšlikums vai paziņojums par šķīrējtiesnesi, ja vien šīs priekšlikums vai paziņojums nav iekļauts prasības pieteikumā;
6. apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots;
7. šķīrējtiesas izdevumu apmaksu.

(3) Puse var grozīt un papildināt prasību visā šķīrējtiesas procesa laikā, līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.

11.pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu

Pēc prasības pieteikuma saņemšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu:

par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;
par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;
par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

12.pants. Prasības pieteikuma nepieņemšanas pamats

Šķīrējtiesa atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja no prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem acīmredzami izriet, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai.

13.pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Šķīrējtiesa atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

prasības pieteikumā nav visu šā reglamenta 10.panta pirmajā daļā noteikto rekvizītu;
prasības pieteikumam nav pievienots kāds no šā reglamenta 10.pantā otrajā daļā noteiktiem dokumentiem.

(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts šķīrējtiesai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu.

(3) Ja trūkumi nav būtiski, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var ierosināt lietu un uzdot prasītājam novērst trūkumus procesa laikā.
Par nebūtiskiem trūkumiem var tikt uzskatīta kāda no Reglamenta 10. panta (2) daļas 3. punkta pirmajā apakšpunktā minētajiem dokumentiem neesamība, ja prasītājam nav iespējams tos iegūt. Šādā gadījumā šķīrējtiesas priekšsēdētājs var lemt par lietas ierosināšanu arī bez šo dokumentu iesniegšanas.

14.pants. Prasījumu un lietu sadalīšana

(1) Šķīrējtiesa var uzdot prasītājam izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, ja atzīst par lietderīgu prasījumu atsevišķu izskatīšanu.

(2) Šķīrējtiesa var izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

(3) Ja prasījumu izdala pirms lietas ierosināšanas, izdalītajam prasījumam piemēro visus reglamenta noteikumus, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

(4) Ja prasījumu izdala pēc lietas ierosināšanas, izdalīšanu noformē ar šķīrējtiesas lēmumu. Izdalīto lietu izskata tas pats šķīrējtiesas sastāvs.

(5) Par izdalīto prasījumu šķīrējtiesas izdevumus maksā pilnā apmērā kā par atsevišķu prasību.

15.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Ja prasības pieteikuma pieņemšanai nav šķēršļu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs ierosina lietu un nozīmē lietas izskatīšanas datumu. Savā lēmumā šķīrējtiesas priekšsēdētājs informē atbildētāju par viņa tiesībām iesniegt atsauksmi par prasību un nosaka termiņu šīs atsauksmes iesniegšanai, kas nevar būt īsāks par piecpadsmit dienām. Nepieciešamības gadījumā šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumā var tikt ietverts šķīrējtiesas izprasīto dokumentu uzskaitījums, kā arī šķīrējtiesas īpašie norādījumi. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi šķīrējtiesa nosūta ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

(2) Atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā iesniedz šķīrējtiesai un prasītājam savu atsauksmi par prasību.

(3) Atsauksmē atbildētājs norāda:

vai tas atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;
lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;
citus apstākļus, kurus tas uzskata par nozīmīgiem strīda izšķiršanā.

16.pants. Pretprasība

Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izskatīt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu. Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu. Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai. Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas, ja vien šķīrējtiesa šādu nokavējumu neattaisno.

17.pants. Procesa valoda

(1) Process šķīrējtiesā notiek valsts valodā. Citā valodā process var notikt, ja par to ir vienojušās puses. Šķīrējtiesa var pieprasīt jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

(2) Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, viņam ir tiesības pašam pieaicināt tulku.

(3) Šķīrējtiesa ar savu lēmumu pieaicina tulku tikai tad, ja kāds no lietas dalībniekiem to ir lūdzis. Pieteikums ar lūgumu nodrošināt tulku dalībniekam ir jāiesniedz šķīrējtiesai ne vēlāk, kā piecas darbdienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma. Pieteikumam ir jāpievieno dokuments par tulka pakalpojumu apmaksu vismaz Ls 100,00 apmērā, pieskaitot šai summai pievienotās vērtības nodokļa summu Kopējo tulka pakalpojumu apmaksas apmēru un to maksāšanas kārtību nosaka šķīrējtiesa.

18.pants. Strīda pakļautības šķīrējtiesai noteikšana

(1) Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.

(2) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.

(3) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, t.sk. arī ar spriedumu.

19.pants. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

(1) Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

(2) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.

(3) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

(4) Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

20.pants. Pušu pārstāvji

Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

21.pants. Pierādījumi

(1) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.

(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, šķīrējtiesa pati vai pēc otrās puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.

(4) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību. Šķīrējtiesa var atteikties pieņemt pušu iesniegtos pierādījumus, ja uzskata tos par nevajadzīgiem, vai tādiem, kas neattiecas uz lietu, vai, ja pierādījums iegūstams ar citiem līdzekļiem vienkāršāk un lētāk.

22.pants. Ekspertīze

(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.

(2) Puses pēc šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

(3) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

(4) Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.

23.pants. Pušu neierašanās

Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

24 pants. Protokols

(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir lūgusi. Pieteikums ar lūgumu nodrošināt sēdes protokolēšanu pusei ir jāiesniedz šķīrējtiesai ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma. Pieteikumam ir jāpievieno dokuments par sekretāra pakalpojumu apmaksu vismaz Ls 50,00 apmērā, šai summai pieskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu. Sākot ar šķīrējtiesas sēdes 3. stundu, par sekretāra pakalpojumiem papildus minētajai maksai, jāmaksā Ls 15,00 stundā, pieskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu. Kopējo protokolēšanas apmaksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka šķīrējtiesa.

(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus vai piezīmes par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.

25.pants. Puses izstāšanās procesuālās sekas

(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

(2) Šajā gadījumā šķīrējtiesa reglamenta noteiktajā kārtībā aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(3) Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.

26.pants. Tiesības uz iebildumiem

(1) Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.

(2) Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesa.

(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

27.pants. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā

(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.

(3) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina Latvijas Komercbanku asociācijas prezidenta nozīmēta persona.

28.pants. Šķīrējtiesas lēmumi

Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, apturēšanu un citiem jautājumiem, neizspriežot lietu pēc būtības. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.

29.pants. Strīda izšķiršanas atlikšana

(1) Šķīrējtiesa atliek strīda izšķiršanu:

ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu;
ja kāds no dalībniekiem, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas šķīrējtiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru šķīrējtiesa atzīst par attaisnojošu;
ja atbildētājs nav saņēmis prasības pieteikumu un sakarā ar to lūdz strīda izšķiršanu atlikt.

(2) Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:

ja prasītājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
ja atbildētājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
citos gadījumos, ja šķīrējtiesa uzskata to par lietderīgu.

(3) Pēc strīda izšķiršanas atlikšanas tā izšķiršana nākamajā sēdē atsākama no jauna.

30.pants. Šķīrējtiesas procesa apturēšana

(1) Šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai, ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas ir strīda puse, ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu un nav pamata šķīrējtiesas procesa izbeigšanai.

(2) Šķīrējtiesa var apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:

šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi;
ir pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu;
citos gadījumos, ja šķīrējtiesa uzskata to par lietderīgu.

(3) Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieku pieteikuma.

31.pants. Prasības atstāšana bez izskatīšanas

(1) Šķīrējtiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:

prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
strīds starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas šķīrējtiesas izskatīšanā;
to ir lūdzis prasītājs.

(2) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un reglamentā noteikto kārtību.

32.pants. Spriedums

(1) Šķīrējtiesa spriedumu taisa rakstveidā, un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(2) Spriedumā norāda:

šķīrējtiesas sastāvu;
sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
ziņas par pusēm;
strīda priekšmetu;
sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;
konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.

(3) Šķīrējtiesas spriedums tiek nosūtīts vai izsniegts pusēm četrpadsmit dienu laikā, bet rakstveida procesa gadījumā - triju dienu laikā.

33.pants. Sprieduma labošana, izskaidrošana un papildināšana

(1) Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, var lūgt šķīrējtiesu:

līdz sprieduma izpildei - izlabot jebkuru spriedumā pielaisto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Tāda veida kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas.
līdz sprieduma izpildei - izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums ir sprieduma neatņemama sastāvdaļa;
30 dienu laikā pēc sprieduma nosūtīšanas dienas - pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav atrisināta kāda līdz sprieduma taisīšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.

(2) Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.

34.pants Izlīgums

(1) Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

(2) Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

35.pants Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

(1) Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja

prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.

(2) Ja pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai rodas pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

36.pants. Šķīrējtiesas izdevumi

(1) Šķīrējtiesas izdevumi sastāv no šķīrējtiesas fiksētiem izdevumiem, šķīrējtiesnešu honorāriem, atlīdzības par eksperta, tulka vai sekretāra pakalpojumiem, transporta izdevumiem, u.tml.

(2) Šķīrējtiesas fiksētos izdevumus un šķīrējtiesnešu honorāru apmērus un to maksāšanas kārtību nosaka Nolikums par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem (2.pielikumā). Pārējos tiesas izdevumus saskaņā ar reglamentu nosaka šķīrējtiesa, un tiem ir jābūt saprātīgiem.

37.pants. Šķīrējtiesas izdevumu sadalīšana

(1) Parasti šķīrējtiesa piespriež visus samaksātos šķīrējtiesas izdevumus par labu tai pusei, kuras labā taisīts spriedums. Ja prasība apmierināta daļēji, šķīrējtiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

(2) Ja prasītājs atsakās no prasības, prasītāja samaksātos šķīrējtiesas izdevumus atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos šķīrējtiesas izdevumus.

(3) Šķīrējtiesa var jebkurus izdevumus sadalīt starp pusēm arī savādāk, ja tā to, ņemot vērā lietas apstākļus, uzskata par saprātīgu.

(4) Ja atbildētājs, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iesniedzis atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa, neatkarīgi no lietas izskatīšanas rezultāta, var piespriest no atbildētāja visus prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus.

(5) Ja prasītājs atkārtoti vēršas šķīrējtiesā ar to pašu prasību sakarā ar to, ka nav ticis izdots izpildraksts, tad pēc prasītāja lūguma šķīrējtiesas priekšsēdētājs var atbrīvot prasītāju no šķīrējtiesas izdevumu apmaksas, ja izpildraksta izsniegšana atteikta šķīrējtiesas pieļauto pārkāpumu dēļ un šādi pārkāpumi ir objektīvi konstatējami.

38.pants. Konfidencialitāte un procesa dokumentu glabāšana

(1) Šķīrējtiesa nodrošina strīdu izšķiršanas konfidencialitāti. Lietas materiāli līdz tiesvedības pabeigšanai pēc šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja (šķīrējtiesneša) izvēles glabājas šķīrējtiesā vai arī pie šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja (šķīrējtiesneša).

(2) Tiesvedības dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā.

(3) Šķīrējtiesai aizliegts izpaust informāciju par lietu. Iepazīties ar lietas materiāliem drīkst tikai procesa dalībnieki, šķīrējtiesnesis, šķīrējtiesas priekšsēdētājs un šķīrējtiesas sekretariāta darbinieki.

(4) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu trešajām personām nesniedz un nepublicē.

Latvijas Komercbanku asociācijas
valdes loceklis (prezidents)
T.Tverijons
Rīgā, 11.03.2010.

1.pielikums
Latvijas Komercbanku asociācijas
šķīrējtiesas reglamentam

Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas
STATŪTI

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa (turpmāk – šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa.

1.2. Šķīrējtiesas dibinātājs ir Latvijas Komercbanku asociācija, vienotais reģistrācijas Nr.40008002175.

1.3. Šķīrējtiesas pilns nosaukums ir Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa.

1.4. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums:
* angļu valodā - Court of Arbitration of the Association of Commercial Banks of Latvia
* krievu valodā - Третейский суд Ассоциации коммерческих банков Латвии.

1.5. Šķīrējtiesa nav juridiskā persona.

1.6. Šķīrējtiesa atrodas Pērses ielā 9/11, Rīgā, LV-1011.

2. Šķīrējtiesas procesa norise

2.1. Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā notiek saskaņā ar reglamentu.

2.2. Reglamentā noteikto procesuālo funkciju izpildi nodrošina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kurš arī sniedz konsultācijas un metodisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar šķīrējtiesas darbību.

2.3. Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas priekšsēdētāju uz trim gadiem ieceļ Latvijas Komercbanku asociācijas valdes loceklis (prezidents). Latvijas Komercbanku asociācijas valdes loceklis (prezidents) var atcelt šķīrējtiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa izbeigšanās pēc paša šķīrējtiesas priekšsēdētāju lūguma, kā arī gadījumā, ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs nepilda vai nepienācīgi pilda savus pienākumus.

2.4. Šķīrējtiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā, kā arī citos gadījumos, kad objektīvie apstākļi traucē viņam pildīt savus pienākumus, šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas pilda Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents vai cita Latvijas Komercbanku asociācijas valdes locekļa (prezidenta) iecelta persona.

2.5. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs sniedz Latvijas Komercbanku asociācijas valdes loceklim (prezidentam) pārskatu par paveikto darbu.

2.6. Šķīrējtiesas priekšsēdētāja honorāru nosaka Latvijas Komercbanku asociācijas valdes loceklis (prezidents).

3. Šķīrējtiesas darbības organizācija

Šķīrējtiesas darbību organizē Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas un ombuda attīstības biedrība, vienotais reģistrācijas numurs 40003502116. Šā uzdevuma izpildei Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas un ombuda attīstības biedrība pilda šķīrējtiesas sekretariāta funkcijas, pieņem šķīrējtiesai adresētus maksājumus, apmaksā šķīrējtiesas procesa organizēšanas izdevumus, kārto ar šķīrējtiesas darbību saistīto grāmatvedību, apmaksā šķīrējtiesas priekšsēdētāja un šķīrējtiesnešu pakalpojumus un veic visas citas nepieciešamas darbības.

Latvijas Komercbanku asociācijas
valdes loceklis (prezidents)
T.Tverijons
Rīgā, 11.03.2010.

2.pielikums Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas reglamentam: Nolikums par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem