Eiro – valūtas vēsture
Eiropas Ekonomiskā un Monetārā savienība (EMU) pakāpeniski transformējās jau kopš 20. gs. 60. gadiem, līdz 1991. gadā tā ieņēma apveidus, ko šodien pazīstam kā Eiropas Savienību (EU). Attiecīgi, pakāpeniski tika izlolota iecere par vienotu Eiropas Savienības valūtu. Pēc ilgstošas sagatavošanās, eiro kā valūta dienas gaismu ieraudzīja 1999. gada 1. janvārī. Tiesa, sākotnēji šī valūta bija virtuāla – reālo dienas gaismu (monētu un banknošu formā) tā ieraudzīja tikai 2002. gada 1. janvārī.
Apgrozībā esošie nomināli
Uz doto brīdi apgrozībā ir 1, 2, 5, 10, 20, un 50 centu monētas, 1 un 2 eiro monētas, kā arī 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro banknotes. Šādas nominālvērtības ir standarts visās Eirozonas valstīs.
Vienīgie izņēmumi – zelta un sudraba kolekcijas monētas, kas atsevišķās valstīs var būt izdotas arī, piemēram, 100 eiro nominālvērtībā. Tiesa, šādas kolekcijas monētas norēķinos ir izmantojamas tikai valstīs, kurās tās ir izdotas, pretstatā standarta monētām.
Katrai standarta monētai ir divas puses – reverss un averss (tautā pazīstami kā cipars un ģerbonis). Reversa (cipara) puse visās valstīs ir standartizēta, taču aversa (ģerboņa) pusi katra valsts var pielāgot pēc saviem ieskatiem, radot unikālu dizainu. Latvija, piemēram, 1 un 2 eiro monētu reversa pusē ir attēlojusi tautu meitas (Zelmas Braueres) portretu.
Katra no Eirozonas valstīm patur iespēju izlaist apgrozībā arī dažādas 2 eiro jubilejas monētas. Tās ir standarta monētas, ko var izmantot kā maksāšanas līdzekli visās Eirozonas valstīs, taču tām ir ļoti atšķirīgi aversa dizaini. Piemēram, Latvijā ir izlaistas jubilejas monētas ar vairāk nekā 14 dažādiem dizainiem.
Kopumā apgrozībā atrodas ap 50 miljardu monētu (skaitā) ar 32 miljardu eiro kopējo vērtību. Kas attiecas uz eiro banknotēm – to kopskaits ir ap 30 miljardiem ar 1,6 triljonu eiro kopējo vērtību. Jāņem vērā, ka tā ir tikai cirkulācijā esošā nauda, jo liela daļa no apgrozības tiek izņemta un aizstāta ar jaunu – nolietojuma, bojājumu un citu iemeslu dēļ. Naudas apjoms kopējā cirkulācijā nemitīgi pieaug.
Eirozonas apraksts
Par Eirozonas pirmsākumu uzskatāms 1999. gada 1. janvāris, kad 11 no tā laika 15 Eiropas Savienības dalībvalstīm ieviesa eiro kā bezskaidras naudas norēķinu opciju. Trīs gadus vēlāk nauda ieguva arī fiziskas aprises – apgrozībā tika laistas eiro banknotes un monētas.
Eirozonu kopumā veido 19 dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Kipra, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Spānija. Paredzams, ka jau no 2023. gada 1. janvāra Eirozonai pievienosies arī Horvātija.
Tad vēl bez Eirozonas dalībvalstīm ir tādas, kas, balstoties uz īpašiem monetārās jomas līgumiem ar Eiropas Savienību, ieviesušas eiro kā savu oficiālo valsts valūtu. Starp šīm valstīm minamas Andora, Monako, Sanmarīno un Vatikāns. Katrai no šīm valstīm ir tiesības emitēt savas eiro monētas. Paralēli šīm valstīm minamas arī tādas, kā Kosova un Melnkalne, kuras brīvprātīgi izvēlējušās lietot eiro kā savu valūtu, taču šīs valstis nav uzskatāmas par daļu no Eirozonas. Tās nav pārstāvētas arī Eiropas Centrālajā bankā.
Par Eirozonas monetāro politiku rūpējas Eiropas Centrālā banka (ECB), kas atrodas Vācijā – Frankfurtē. Šīs iestādes pieņemtajos lēmumos būtiski tiek iesaistīti arī dalībvalstu centrālo banku vadītāji.
Eiro ieviešana Latvijā
Tālajā 2004. gadā Latvija, pēc tautas nobalsošanas, pievienojās Eiropas Savienībai. Diskusijas tajā laikā bija lielas, taču vairākumam bija skaidrs – ilgtermiņa ieguvumi noteikti atsvērs zaudējumus.
Nobalsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, daudziem nezinot notika arī balsojums par eiro ieviešanu Latvijā. Tiesa, to nebija iespējams paveikt uzreiz. Lai valsts varētu ieviest eiro kā savu valūtu, ir jāizpilda Eiro konverģences kritēriji, pazīstami arī kā Māstrihtas kritēriji. Šos piecus kritērijus veido zema inflācija, zems budžeta deficīts, zems parāds, stabila valūta un zemas procentu likmes.
Pagāja gadi, līdz Latvijai izdevās tikt galā ar šo “mājasdarbu”. 2014. gada 1. janvārī Latvija oficiāli ieviesa eiro kā savu valūtu, atvadoties no tautai tik ļoti iemīļotā lata. Daudzi pret to protestēja, centās rīkot referendumu par eiro ieviešanas atcelšanu, dažs labs pat runāja par izstāšanos no ES. Tiesa, eiro ieviešanas process nebija viegls un lēts, taču nu jau vairāk nekā 8 gadus lietojam eiro un esam gluži labi apraduši ar to. Tostarp, esam arī veiksmīgi integrēti SEPA sistēmā.
Lai kaut nedaudz remdētu sabiedrības vairākuma sašutumu, par Latvijas 1 un 2 eiro monētu dizainu tika izraudzīta “Milda” – tautu meita, kas rotāja pirmskara Latvijas 5 latu sudraba monētas reversu.